Enciklopedeja par pārdzimšonu ir tys, kū jūs tagad lasōt. Reincarnatiopedeja apkūp vīnā vītā vysu svareigōkū par pagōjušajom dzeivem: kas ir pārdzimšona, kam ticejusei dažaidys tautys, kū atroduši zynuotnīki, kai nūteik regreseja i kur atrast specialistu, kurs runoj jūsu volūdā.
Cylvāki bīži naatceras projekta nūsaukumu. Tot atceras, ka “beja kaida enciklopedeja par pārdzimšonu”. Deļtuo itei lapa ir īeimšonys dūrys. Nu ituos jūs tiksiet da kotrys sadaļys: raksti, terminu vuordineica, gruomotys i specialistu katalogs.
Īsā: kas ir itamā enciklopedejā
- Vīnkāršys atbiļdis iz golvonajim jautuojumim par pārdzimšonu i pagōjušajom dzeivem.
- Pārdzimšonys idejis viesture: Indija, Vacuo Grekeja, budisms, kabala, spiritisms.
- Pētiejumi: bārni, kuri atceras pagōjušuos dzeives, regreseja, “dzeive starp dzeivem”.
- Golvonī pētnīki i jū gruomotys.
- Terminu vuordineica: karma, dvēsele, pagōjušuo dzeive, regreseja, reinkarnaceologeja.
- Kai izavielēt specialistu i specialistu katalogs jūsu volūdā.
Kas ir pārdzimšona?
Pārdzimšona ir prīkšstats par tū, ka piec kermeņa nōvis cylvāka dvēsele voi apziņa dzimst nu jauna, jaunā kermenī. Cyti nūsaukumi: pārdzimšona, pārdzimšonuos, dvēseļu puorsaceļšona. Zynuotniskajā i filozofiskajā literaturā sastūpams vuords “metempsihuoze”.
Pagōjušuo dzeive ir dzeive, kū, kai teik uzskateits, dvēsele dzeivuojusei pyrma ituos. Atmiņa par pagōjušu dzeivi ir attāli, jiutys i zynuošonys, kurys cylvāks navar izskaidruot ar ituos dzeivis pīredzi.
Vaira — rakstā kas ir pārdzimšona i kū par tū zyna zynōtne i wiki-rakstā «Pārdzimšona».
Kur ticejusei pārdzimšonai: idejis viesture
Pārdzimšonys ideja ir vīna nu vacōkajom. Tei radusēs dažaidom tautom naatkareigi vīna nu ūtrys.
- Indija. Hinduismā dvēsele īīt dzimšonu i nōvju aplī — samsarā. Kū cylvāks doro, tys jam atīt atpakaļ — tei ir karma. Mārķis — atbreivuošonuos nu apļa, mokša. Bhagavadgītā teik saceits: kai cylvāks nūjem vacys drēbis i uzvelk jaunys, tai dvēsele atstoj vacū kermeni i īīt jaunā.
- Budisms. Buda vuiceja par pārdzimšonu, bet bez namaineigys dvēselis: nu dzeivis iz dzeivi puorīt apziņys i karmas plūsma. Tibetā vēļ joprojām meklej i atzeist vuiceituoju, pīmāram, Dalai Lamas, pārdzimšonys.
- Džainisms i sikhisms. Taipat vuica par dzimšonu apli i par karmu.
- Vacuo Grekeja. Par dvēseļu puorsaceļšonu vuiceja Pitagors. Platons stuosta “Vaļsteibā” mītu par Eru — karaveiri, kurs redzieja, kai dvēselis izavielej jaunys dzeivis.
- Kabala. Ebreju mistikā ir vuiceiba par “gilgul” — dvēseļu apli.
- Druzi Tuveimī Reitūs ticej, ka dvēsele izreiz piec nōvis dzimst jaunā cylvākā.
- Spiritisms. Praņcejā Alans Kardeks 1857. godā izdūde “Garu gruomotu”. Šudiņ spiritisms īpaši plaši izplateits Brazilejā.
- Daudzys Vakarei Afrikys tautys i Zīmeļamerikys pamatiedzīvuotōji taipat ticej, ka nūmierušī dzimst nu jauna sovā dzimtā.
Kristeibys i islama golvonajūs straumēs vuiceiba par pārdzimšonu nav pījimta. Bet daudzi ticeigi cylvāki tik i tai interesejas par ituo temu i uzdūd jautuojumus.
Kai saisteitys karma i pārdzimšona, lasiet rakstā karma i pārdzimšona.
Kū soka pētiejumi?
Direkta zynuotniska pārdzimšonys pīruodejuma nav. Bet ir pētiejumi, kuri nūpītnai studeja atmiņys par pagōjušajom dzeivem. Lūk, treis golvonī virzīni.
Bārni, kuri atceras pagōjušuos dzeives
Vysu zynōmuokū pētiejumu veice psihiatrs Jans Stīvensons nu Virdžinejis Universitatis (ASV). Nu 1960. godu jis ceļuoja pa pasaulei i pieraksteja bārnu stuostus par pagōjušajom dzeivem: Indijā, Šri Lankā, Libanā, Turcejā, Taizemē, pi tlinkitim Aļaskā. Jis puorbaudeja nūsaukumus, vītas i nūtykumus, kurus nūsauce bārni. Juo arhivā ir vaira kai 2500 gadījumu. Pyrmuo gruomota — “Divdesmit gadījumi, kas līk dūmu par pārdzimšonu” (1966). Gruomotā “Pārdzimšona i biologeja” (1997) jis salīdzynuoja bārnu dzimšonys zīmis ar nūmierušu cylvāku bručim, par kuriem bārni stuosteja.
Stīvensona darbu turpynoj bārnu psihiatrs Džims Takers. Juo gruomotys — “Dzeive pyrma dzeivis” i “Atgriešonuos dzeivē”. Parasti bārni suok runuot par pagōjušu dzeivi 2–4 godu vacumā, a da 6–7 godu vacumam ituos stuostys izgaist.
Vaira: bārni, kuri atceras pagōjušuos dzeives.
Regreseja pagōjušajās dzeivēs
Regreseja ir metode, kod cylvāks atslābynōtā stōvūklī, bīži ar hipnozis paleidzeibu, atceras pagōtnis nūtykumus, īskaitūt pagōjušuos dzeives. 1970. godūs psihologe Helena Vambaha nūvadeja grupu seansus ar vaira kai tūkstūti breivprōteigū. Leluokuo daļa apraksteja na slavenību dzeivis, bet vīnkāršys zemnīku i amatnīku dzeivis. Plaši par regresiju uzzynuoja piec psihiatra Braiena Veisa gruomotys “Daudz dzeivu, daudz meistaru” (1988).
Vaira: kas ir regreseja pagōjušajās dzeivēs, kai nūteik seanss i wiki-raksts «Regreseja pagōjušajās dzeivēs».
Dzeive starp dzeivem
Hipnoterapeits Maikls Ņūtons (1931–2016) apraksteja na pagōjušuos dzeives, bet tū, kū cylvāks atceras par laiku starp tūm. Juo gruomotys — “Dvēselis ceļojums” (1994) i “Dvēselis nūzeime” (2000). Tūsā parādījās sōkumi, kurus šudiņ zyna daudzi: dvēseļu pasaule, dvēseļu grupa, garīgie nūruodeituoji. Juo vuicekļus sagatavej Ņūtona Instituts. Sovu hipnozis tehniku, QHHT, izveiduoja Doloresa Kenona (1931–2014).
Vaira: Maikls Ņūtons i dzeive starp dzeivem, wiki-raksts par Maiklu Ņūtonu, Doloresys Kenonys metode.
Godīgi par šaubuom
Zynuotnīki-skeptiķi soka: atmiņa var sajaukt īdūmuošonu, izlasētys gruomotys, filmys i nūruodis. Zem hipnozis cylvāks var “atcerēties” tū, kas nav bejs. Es uzskotu, ka tys ir juozyna kotram. Loba enciklopedeja nasola breinumus. Tei ruoda faktus, pētiejumus i dažaidus dūmuojumus, a secynuojumus jūs darōt patys.
Golvonī pētnīki i gruomotys
- Jans Stīvensons (1918–2007) — psihiatrs, Virdžinejis Universitāte. Bārnu gadījumi, kuri atceras pagōjušuos dzeives. “Divdesmit gadījumi, kas līk dūmu par pārdzimšonu”.
- Džims Takers — bārnu psihiatrs, Stīvensona turpynōtōjs. “Dzeive pyrma dzeivis”.
- Helena Vambaha (1925–1985) — psihologe. Grupu regresejis ar vaira kai tūkstūti breivprōteigū.
- Braiens Veiss — psihiatrs. “Daudz dzeivu, daudz meistaru”.
- Maikls Ņūtons (1931–2016) — hipnoterapeits. “Dvēselis ceļojums”, “Dvēselis nūzeime”.
- Doloresa Kenona (1931–2014) — hipnoterapeite, QHHT tehnikys autore. “Starp nōvi i dzeivi”.
- Hanss ten Dams — nīderlandīšu pētnīks i regresionys terapijys pasnīdziejs. Vaira — wiki: Hanss ten Dams.
- Maris Drešmanis — reinkarnaceologs, reinkarnaceologeja i Reincarnatiopedejis dībynōtōjs. Gruomotys.
Vuordineica: golvonī sōkumi
- Pārdzimšona — dvēselis dzimšona jaunā kermenī piec īprīkšejō kermeņa nōvis.
- Karma — cēloņa i seku likums: cylvāka darbeibys i jiutys īteikmej iz juo nūtykumim i dzeivem.
- Dvēsele — tys cylvākā, kas, piec ituos vuiceibys, puorīt nu dzeivis iz dzeivi. Vaira: kas ir dvēsele.
- Pagōjušuo dzeive — dzeive, kū dvēsele dzeivuojusei pyrma ituos.
- Regreseja — metode, ar kuorys paleidzeibu cylvāks atceras pagōtni, īskaitūt pagōjušuos dzeives.
- Dzeive starp dzeivem — laiks, kū dvēsele, piec Ņūtona aprakstim, pavada dvēseļu pasaulī starp īmīsojumiem.
- Reinkarnaceologeja — darba virzīns ar atmiņom par pagōjušajom dzeivem. Tū dībynōju es, Maris Drešmanis.
- Reinkarnaceologs — specialists, kurs paleidz cylvākam atcerēties pagōjušuos dzeives i saprast, kai tuos saisteitys ar ituo. Vaira: reinkarnaceologs.
Kai atcerēties pagōjušu dzeivi i kai izavielēt specialistu?
Atcerēties pagōjušu dzeivi var ar regresijys paleidzeibu. Vīnkāršōk i mīreigōk tys nūteik ar specialistu. Lūk, kas juodara, soli pa solim.
- Izlasiet, kai nūteik seanss, kab zynuotu, kū gaideit.
- Atveriet specialistu katalogu i izavieliet tūs, kuri runoj jūsu volūdā.
- Aizejiet iz seansu pi 3–4 specialistim. Piec tam izavieliet tū, kurs jums vaira patyka, dzeļejuokam darbam ar jūsu jautuojumim.
- Jautojiet specialistam tyši: kur vuicejies, cik godu struodoj, kai nūteik seanss, cik maksōj.
Ar kū mūsu katalogs atškirās nu školu sātyslopu? Školys ruoda tikai sovus absolventus. Kam tūm ruodeit konkurentus? A myusim ir vysi specialisti: vysi latgaliski runojūšī, vysi angliski runojūšī, vysi kīniski runojūšī, nu kotrys školys. Šudiņ katalogā ir 5 602 specialisti. Jūs izavielat kotru, na tikai mūsu absolventu.
Vaira: kai izavielēt regresologu i vai regreseja ir bīstama: patīseiba i mīti.
Kas ir Reincarnatiopedeja?
Reincarnatiopedeja ir daudzvolūdu enciklopedeja par pārdzimšonu i pagōjušajom dzeivem. Projektu dībynōju es, Maris Drešmanis. Enciklopedejai ir 311 volūdu sātyslopu. Tei īkļauj rakstus, wiki-enciklopedeju par sōkumim, zynuošonu grafiku i specialistu katalogu. Vaira par projektu — rakstā «Kas ir Reincarnatiopedeja?».
Projekts šudiņ vēļ teik būvēts. Kai dzeivūklis, kurā vēļ nav īlikti vysi lūgi. Reģistrejietīs, kab myusim byutu īspieja jūs aicynuot, kod atvērsim jaunys sadaļys. Tikai tūm, kas reģistrejās, myusim byus īspieja raksteit. Reģistrēties.
Bīži uzdūtī jautuojumi
Vai pārdzimšona eksistej?
Pīruodeit tū zynuotniski vēļ nivīns nav spiejs. Bet ir tūkstušim dokumentētu gadījumu, īpaši mozu bārnu stuosti, kurus pētnīki nav spējuši izskaidruot ar parostim cēloņim. Lemt, kam ticeit, ir jūsu zynā.
Vai var atcerēties pagōjušu dzeivi patstōveigi?
Daži cylvāki atceras patys: sapnī, meditācijā, nu pyrmō skota zynōmā vītā. Bet mīreigōk i saprūtamōk tys nūteik ar pīredzejušu specialistu. Paskatiet atmiņu par pagōjušajom dzeivem zīmis i rakstu kas es beju pagōjušā dzeivē — kai uzzynuot.
Vai regreseja ir bīstama?
Regreseja ir darbs ar atmiņu i jiutom. Reizem izceļas stiprys emocijys. Tys deļtuo ir svareigi izavielēt pīredzejušu specialistu i īprīkš jam pastuosteit par sovu stōvūkli. Vaira: ar kū bīstama regreseja.
Ar kū pārdzimšona atškirās nu dvēseļu puorsaceļšonys?
Parostā runā tys ir vīns i tys pats. Filozofijā “dvēseļu puorsaceļšonu” i “metempsihuozi” reizem nūsauc dvēselis puoriešonu na tikai cylvākā, bet i dzeivnīkā.
Ar kū suokt lasīt par pārdzimšonu?
Suokiet ar Jana Stīvensona gruomotom par bārnim i ar Maikla Ņūtona “Dvēselis ceļojumu”. A itamā sātyslopā — ar rakstim par bārnu atmiņom i par regresiju.
Kai nu jauna atrast ituo enciklopedeju?
Īrakstiet meklātuojā «enciklopedeja par pārdzimšonu» voi nūsaukumu «Reincarnatiopedeja». A lobōk pīvīnojiet ituo lopu grōmatzimei voi reģistrejietīs.
Lasiet taipat
Autors: Maris Drešmanis, reinkarnaceologs, Reincarnatiopedejis dībynōtōjs. Puorbaudeits: 2026. gods septembris.